Petūnija Iecienītā dārza puķe petūnija
Petūnijas
dārzā daudziem no mums ir kā tradīcija. Gadu no gada mēs priecājamies
par to krāšņajiem ziediem un kopā ar šīm puķēm pārdzīvojam nelabvēlīgus
laika apstākļus.
Petūniju pievilcība
slēpjas arī to daudzveidībā, uzskata Bulduru dārzkopības vidusskolas
skolotāja, puķkopības speciāliste Anita Onkele. Jaunas šķirnes no
Amerikas, Anglijas, Vācijas, Nīderlandes, Francijas ik gadu nonāk arī
līdz mūsu veikalu plauktiem.
Īpašs izaicinājums — dzeltenziedu
Pēdējā
laikā jaunu šķirņu veidotāji pastiprināti veltījuši uzmanību tieši
nokarenajām petūnijām, tāpēc to piedāvājums ik gadu kļūst plašāks un
daudzveidīgāks, ir radītas ļoti bagātīgi ziedošas šķirnes ar nelieliem
ziediem. Nokarenās petūnijas esam iecienījuši kā podos audzējamu
kultūru, taču tās var stādīt arī dobēs. Tad petūnijas veido klājenisku
augumu un ir kā zemsedzoši augi. Šīs petūnijas pavairo gan ar
spraudeņiem, gan ar sēklām.
Nokarena
auguma petūnijām septembra sākumā saīsina dzinumus — apgriež
noražojušos, atstājot 15–20 cm garus ar lapām. Pēc apgriešanas vēl
nedaudz mēslo, lai rudenī augiem lapu žāklēs pagūtu izveidoties jauni
dzinumu aizmetņi. Pirms salnām tos ar visām kastēm ienes telpās. Ja ir
maz vietas, augus pārstāda puķpodos ar svaigu augsni. Novāc nokaltušās
lapas un dzinumus. Saglabāt var tikai veselus augus, tāpēc
jāpārliecinās, vai tajos nav iemitinājušies kaitēkļi. 
Onlain spēles
Lejuplādes
