ilze.ucoz.lv

Uzaudzis Krievijā, Rietumsibīrijas pilsētā Omskā, krievu ģimenē. Fēliksa tēvs bijis KGB darbinieks, savulaik strādājis Rīgā, kur arī piedzimis Fēlikss. Drīz pēc dēla piedzimšanas tēvs aizsūtīts strādāt uz Omsku, viņam uz jauno darba un dzīves vietu sekojusi arī ģimene- sieva ar nesen dzimušo dēlēnu.

Feliksa tēvs bijis despotisks cilvēks, savu dēlu nosaucis par godu čekas izveidotājam Fēliksam Džeržinskim, kura portrets un krūšutēli ceļojuši līdzi no pilsētas uz pilsētu, no dzīvokļa uz dzīvokli- kur vien viņš apmeties. Dēlu audzinājis atbilstoši savai izpratnei par to, kādam jābūt īstenam padomju vīrietim- drosmīgam, bezbailīgam, nežēlīgam, vienmēr gatavam cīņai ar valsts ienaidniekiem... Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, nav kautrējies izmantot arī fizisku spēku. No tēva despotisma cietis ne tikai Fēlikss, bet arī viņa māte- klusa, iebiedēta un nelaimīga sieviete, kuru no pazemojumiem nav glābusi arī viņas bezierunu paklausība vīram.

18 gadu vecumā iesaukšana Padomju armijā un konkrēti jūras kara flotē ar bāzi Murmanskā Fēliksam nozīmē atpestīšanu un brīvību. Beidzot ir iespēja nerēķināties ar to, ko grib tēvs- Fēlikss atsakās gan studēt, gan stāties virsnieku skolā. Viņš ir laimīgs, ka beidzot ir noteicējs pats pār sevi, priecīgs, ka var sākt dzīvi no jauna- svešā vidē, svešos cilvēkos, pasaulē, kurā valda citi noteikumi nekā civilajā dzīvē. Pēc dzīves despotiskā tēva uzraudzībā armijas režīma ievērošana nesagādā ne mazākās problēmas, Fēliksam armijas dzīve iepatīkas un pēc obligātā dienesta beigām viņš paliek flotē- par spīti tēva dusmu izvirdumiem un mātes asarām, kurai dēls ir bijis vienīgais prieks dzīvē.

„Norāvies no ķēdes”, Fēlikss tūlīt pēc obligātā dienesta beigām 21 gada vecumā apprecas- faktiski ar pirmo simpātisko meiteni, kas gadījusies pa ceļam. Vilšanās neliek ilgi uz sevi gaidīt- paņēmis ārpuskārtas atvaļinājumu, lai iepriecinātu savu jauno sieviņu viņas 20. dzimšanas dienā, Felikss viņu jau pirmajā laulības gadā pieķer gultā ar citu... Seko šķiršanās, nopietnas attiecības vairs neveidojas, toties notiek daudz dažādi gadījuma sakari ar sievietēm. Paralēli visai jautrai uzdzīvei privātajā un brīvā laika pavadīšanas jomā Fēlikss uzkalpojas par vecāko mičmani- augstāko pakāpi, ko iespējams sasniegt kara flotē, nemācoties virsnieku skolā.

Pagrieziens dzīvē iestājas brīdī, kad māte, guļot uz nāves gultas, atklāj Fēliksam kaut ko, ko nav zinājis ne viņš, ne arī viņa tēvs- kurš nu jau arī ir miris. Fēliksa vecāki nav viņa īstie vecāki, viņa mātei savulaik piedzimis nedzīvs bērniņš. Viņa, baidoties no vīra dusmām, piekukuļojusi ārstu, kas par labu naudu atdevis viņai vienu no dvīņiem, ko dzemdējusi sieviete blakus palātā. Tolaik ultrasonogrāfijas nav bijis, tā otra sieviete nav zinājusi, ka gaida dvīņus, arī dzemdības bijušas pietiekami smagas un atsāpināšanas līdzekļi nostrādājuši tā, ka viņa pat nav pamanījusi, ka piedzemdējusi dvīņus. Fēliksa māte dzīvo Latvijā, un viņam ir dvīņu brālis- Leons Timmermanis...

Fēlikss, apglabājis māti, paņem atvaļinājumu un dodas uz Latviju, lai satiktu savu brāli- vienīgo radinieku, kas vēl eksistē un par kuru Fēlikss kaut ko zina. Brālis viņam nozīmē ļoti daudz- tās ir ilgas pēc ģimenes, savstarpējas uzticības pilnām attiecībām, pēc ģimeniskuma- visa, kā Fēliksam līdz šim ir pietrūcis. Brāļa dēļ Fēlikss ir gatavs uz visu.

Dažādu apstākļu sakritības rezultātā Fēlikss ir spiests ieņemt brāļa vietu, savukārt Leons skatās uz viņu kā ienaidnieku. Vai pienāks brīdis, kad abi brāļi atradīs kopīgu valodu?