Mīlēt nozīmē saprast, bet saprast - izskaidrot. Tā varētu būt kā
formula, kā laulātie savā starpā runātos ne tikai par sadzīviskām
lietām – ko ēdīsim, ko pirksim, kur brauksim, bet arī par jūtām un
emocijām, priekiem un bēdām.
Tā ir tik fantastiska sajūta, kad tikko esi iemīlējies – visu laiku
gribas smaidīt, visa pasaule liekas skaistāka, labāka. Liekas, ka šīs
sajūtas ilgs mūžīgi un nekad nebeigsies lidināšanās pa mākoņiem. Tomēr,
kad iemīlēšanās laiks beidzas un uzsākta kopdzīve, attiecībās drīz vien
iezogas rutīna - ikdiena. Jo nekur jau nepazūd pienākumi – darbs,
studijas, bērnu audzināšana, veļas mazgāšana, pusdienu gatavošana,
dzīvokļa remonts, ravēšana utt. Varbūt ir nogurums, nāk miedziņš,
pārņem slinkums un gribas vienkārši pavaļoties pie televizora? Bet
izrādās, ka no tā cieš attiecības. Nav vairs rozā briļļu, nav vairs
tauriņu vēderā, ir tikai steigā uzspiesta buča no rīta un vakarā... Un
puķu pušķis dzimšanas un iepazīšanās gada dienās. Un vēl tad, kad vīrs
nogrēkojies, pārāk ilgi aizsēžoties ar draugiem pie alus kausa.
Kas jādara, lai pāra attiecībās neiestātos rutīna?
Jebkuras attiecības, kuras cilvēkam šķiet nozīmīgas, ir jāizkopj un par tām ir jārūpējas, turklāt, tas ir jādara abpusēji.
Daži padomi:
*atrast laiku atpūtai,
* atrast laiku sarunām divatā,
* sagādāt patīkamus pārsteigumus partnerim,
* palutināt un iepriecināt vienam otru,
*atrast kopīgas intereses un aizraušanās,
*veidot abiem un savām attiecībām nozīmīgus rituālus, tradīcijas,
*izdomāt abiem kaut ko interesantu un jaunu.
Kāpēc pāris kļūst nīgrs? Kur pazūd komplimenti?
Mēdz būt dzīvē saspīlējumi, kas atnāk un aiziet, un pēc tam līdzsvars un labsajūta pāra attiecībās atgriežas.
Tomēr, visbiežāk tā notiek tajos gadījumos, kad vienam vai abiem
partneriem ir grūtības un trūkst prasmes paust savas jūtas un runāt par
tām - ir grūtības dalīties savās problēmās, attiecībās ir par maz
atklātības un uzticēšanās. Ja pārim krīze ieilgusi un saviem spēkiem to
risināt neizdodas, jāvēršas pie ģimeņu konsultanta, psihoterapeita,
psihologa.
Kurš vainīgs?
Vai nav tā, ka sievietes apprecoties bieži vien sāk aizmirst par
pucēšanos. It kā ārišķīgi, bet vai tam nav nozīmes vīra atsalšanai pret
sievu? Vai nav tā, ka vīrietis apprecoties, aizmirst teikt komplimentus
savai mīļotajai?
“Kā jau minēju, attiecības ir jāizkopj un par tām ir jārūpējas abiem.
Katrs pāris un viņu attiecības ir unikālas. Jebkuram pārim varētu uzdot
divus jautājumus: “Ko katrs ir gatavs ieguldīt attiecībās un ko no tām
sagaida?” Mums pavērtos bezgala daudz dažādu atbilžu.”
Kā likt tauriņiem atkal dejot?
Ja attiecībās kaut kas traucē, tad par to ir jāsāk runāt ar partneri.
Varbūt viņš jūtās tāpat, bet varbūt jūtas apmierināts… Mīlestība ir
bezgalīgi daudz apdziedāta, tās ir skaistas un intensīvas jūtas. Daudzi
pēc tās tiecas, sapņo un cer. Iemīlēšanās ir skaista un cilvēki to mēdz
piedzīvot vairākkārt. Taču iemīlēšanās ir tāds eiforisks stāvoklis, kad
cilvēks jūtas ļoti labi un ir bez kritikas attiecībā uz cilvēku, kurā
ir iemīlējies. Speciālisti pat uzskata, ka iemīlējies cilvēks ir tāds
mazliet kā nevesels.
Reanimēt jūtas praktiski nav gandrīz iespējams, bet attiecības ir
iespējams uzlabot. Taču ar vienu noteikumu - ja vien pārim ir bijušas
patiesas mīlestības jūtas, kaisle, emocijas. Dažreiz pāris vai kāds no
pāra cer, ka viņu attiecības spēs izglābt kāds cits - kopīgs bērns,
vecāki, konsultants. Taču pie psihologa vai psihoterapeita pāriem var
izdoties gan stiprināt savas attiecības, taču dažkārt tiek pieņemts
lēmums par šķiršanos. Manuprāt, svarīga ir spēja paust, izrādīt savas
jūtas, par tām runāt, jo konflikti un domstarpības, atsvešināšanās
rodas tur, kur savā starpā runā maz, jo tad rodas arī pārpratumi.
Turpinot šo domu varētu teikt, ka mīlēt nozīmē saprast, bet saprast -
izskaidrot. Tā varētu būt tāda kā formula, kā runāties savā starpā un
ar ko sākt. Turklāt pārim jāmācās runāt par sevi, jo tad parādās
realitāte. Iemīlēšanās ir skaista, bet pastāvīgām un noturīgām jūtām
nozīmīga ir realitāte - kā ir patiesībā? Nevis - es pieņemu, gaidu un
man liekas, vajadzētu būt. Pāriem ir vajadzīga tuvība, uzticēšanās un
sarunas.
Trešais!
Katrām attiecībām un pārim ir liels pārbaudījums, kad attiecībās
parādās trešais - bērns. Parādās jaunas - vecāku lomas, vairāk raižu,
rūpju, pienākumu, lielāka atbildība un vairāk arī prieka. Līdz bērniņš
kļūst par trīsgadnieku un sāk apzināties savu “es”, māmiņai ir vairāk
uzmanības jāvelta bērniņam. No tā izriet, ka māmiņai un vienlaikus
sievai ir vajadzīgs lielāks atbalsts no citiem, pirmkārt jau no
partnera. Rūpes par bērnu ir abu vecāku uzdevums. Visi ir ieguvēji, ja
tētis un vīrs prot izpalīdzēt un mazliet būt gan par pavāru, aukli,
apmīļotāju.
Ir vajadzīga praktiska izpalīdzēšana no vecmāmiņām, auklēm, lai
laulātie divatā varētu aiziet uz teātri, kino, restorānu, paslidot vai
paņemt brīvu vakaru mājās. Atpūta divatā veiksies labāk, ja katrs atrod
arī mirkli sev un par ikdienas steigu, rūpēm, raizēm jau ir izrunāts un
tiek meklēti vajadzīgie risinājumi.
Pāris dzīves gājumā iziet dažādus dzīves ciklus. Sākumā pārī ir ļoti
ciešas attiecības. Ienākot trešajam - bērnam notiek zināma
attālināšanās vienam no otra, dažreiz pāris vai kāds no pāra uztver to
pat kā krīzi. Bērniem pieaugot ir tāda kā zaudējuma izjūta vai pat
partnera zaudējuma izjūta. Tas ir brīdis, kad pārim ir jācenšas atkal
satuvināties - līdzīgi kā attiecību sākumā. (no Vācijas psihoterapeites
L.Fon Keizerlinkas skolnieces M.Heizel- Junger lekcijas 2008.g.)
***
Nekas tik traks nemaz nav jādara, lai rozā brilles nepazustu. Jābūt ne
tikai apzinīgiem dārzu rušinātajiem, bet arī strādīgiem attiecību
kopējiem.
Šodien tā vietā, lai atkal jau spodrinātu vannas istabas spoguļus, es
uzaicināšu vīru romantiskās vakariņās kāda jaukā restorāniņā. Atstāšu
mūsu puiku pie vecmammas, lai padara savus nerātnos bērna (ne)darbiņus
tur. Un atstāšu savu nogurumu kaut kur citur. Nenesīšu to uz mājām. Tā,
tas ir izlemts. Hmm, ko lai velk mugurā?
Konsultēja eksperte: Baiba Irbe - Homeopātijas Institūta psiholoģe, ģimenes psihoterapeite apmācībā.
|
Onlain spēles
Lejuplādes
