ilze.ucoz.lv

Vai tiešām nepieciešama kaisle, lai nodarbotos ar seksu? Vācu psihoterapeite seksoloģe Dr. Ulrike Brandenburga savā rakstā aizstāv sievietes tiesības būt bezkaislīgai – un drosmīgai, lai aktīvi piestrādātu pie kaisles rašanās. Kāpēc gan dzīvesbiedriem nenodarboties ar seksu pat tad, ja nav īstas gribēšanas – sniedzot to kā dāvanu partnerim vai ļaujoties eksperimentiem?

Nesen pie manis ieradās paciente, ap 30 g.v. Viņa sūdzējās, ka jau trešo reizi pēc kārtas attiecībās pēc pusgadu ilgas kopdzīves viņai zūd seksuālā kaisle. Viņa bija izmisusi, jo baidījās par attiecību nākotni. Mūsu sarunas gaitā viņa atzina: “Ja vien nepastāvētu tas trādirīdis ap kaisli attiecībās, tad droši vien man būtu vairāk kaisles.” Šis izteikums darīja mani domīgu. Es jautāju sev, cik lielā mērā gan mēs īsti esam pakļauti mītam par kaisli.

Mīts par mīlestību = kaisli

Seksuālas kaisles problēmas vienmēr ir arī mīlestības un attiecību problēmas, un tāpēc tās ir eksistenciālas problēmas. Tās apdraud mīlestību. Un kurš gan to spēj pilnībā izprast? Kuram gan nav gadījies gūt ievainojumus mīlas frontē? Un kurš gan neilgojas pēc ilgstošām attiecībām? Kā to panākt? Un kāds tam sakars ar kaisli?

Aplūkojot seksuālās kaisles jautājumu, ir uzkrītoši, ka neviens vēl nav tā īsti apšaubījis kaisles koncepciju. Pastāv virkne mītu, kuri apgalvo, ka kaisle ir vienkārša, kaisle ir spontāna, tas, kurš mīl, tam arī ir kaisle pret mīļoto, turklāt vienlaicīgi abiem. Kaisle nozīmē: “Tu man esi pievilcīgs,” un tas nozīmē: “Es tevi mīlu.” Vai: “Viņš iedegas kaislē pret mani, viņš mani mīl, es viņam šķietu pievilcīga.”

Mīts par kaisli ir nežēlīgs. Tas ne tikai paģēr, ka mīlestība ir kaisles sinonīms, bet arī, ka labi funkcionējošās attiecībās kaisle parādās pēkšņi, vienlaicīgi un abpusēji. Ja tā tas nav, tad pārim ir attiecību traucējumi – tādu uzskatu pauž mīts par kaisli.

Kaisle nav obligāta

Šis mīts un tā noteikumi nekādi neveicina kaisles rašanos, bet tieši otrādi, izklausās pēc kaisles tirānijas un reglamenta – tātad pēc labas receptes, kā visātrāk atbrīvoties no kaisles. Iespējams, ka vairums pāru attiecībās problēmu iemesls ir nevis tas, ka zūd seksuālā iekāre, bet gan, ka tādējādi izpaužas protests pret seksuālās iekāres normu ieviešanu partnerattiecībās. To apstiprina arī dati par pašapmierināšanās popularitāti attiecībās. Izrādās, ka pāri, kuri sūdzas par seksuālo atsalumu no partnera puses, nepavisam nav bezkaislīgi.

Kurš gan ir noteicis, ka kaisle ir obligāts priekšnoteikums partneru seksuālajām attiecībām? Vai tiešām vienmēr ir jāizjūt kaisle, lai nodarbotos ar seksu? No kurienes nāk apgalvojums, ka nevar gulēt ar kādu tāpēc, ka nav kaisles? Kāpēc gan to nedrīkstētu? Kāpēc gan partneru seksuālās attiecības nevarētu būt arī kāda dāvana otram vai kā eksperimentu lauciņš?

Kāpēc teikums “Man nav kaisles” ir svarīgāks par “Kopīgs sekss mums nāktu par labu”?

Aktīvi piestrādāt pie kaisles rašanās

Padomā vēlreiz par pēdējo ielūgumu uz viesībām vai tikšanos, uz kuru tev nepavisam negribējās iet. Tev galīgi nebija iedvesmas. Tu daudz vairāk gribēji palikt mājās un pavadīt vakaru, ērti iekārtojoties pie televizora ar vīna glāzi rokās, un tomēr tu piespiedi sevi aiziet. Tu jau biji apsolījusi draudzenei, ka ieradīsies, un arī tavs mīļotais bija sagatavojies, ka tu ar viņu turp dosies. Kā gan tu varētu atteikt? Bez tam tu zināji, ka tev bieži uznāk šis piektdienas vakaru slinkums jeb negribēšana kaut kur doties un, ka par spīti tam, visbiežāk tas tomēr izvēršas par ļoti jauku vakaru. Tā bija arī pagājušajā reizē. Kāpēc gan mēs tāpat nevarētu attiekties arī pret gadījumiem, kad neizjūtam seksuālu tieksmi?

Ticēt, ka pie visa vainīgi ir kaisles hormoni un pakļauties šiem iedomu hormoniem, lai tie vadītu dzimumdzīvi, nereti noved pie tā, ka apnīk mūžīgie centieni tajos ieklausīties, tas paliek pārāk nogurdinoši un tāpēc gribas labāk vispār izvairīties no seksa.

Kā tas īsti notiek? Mūsu izvairīšanās stratēģijas visbiežāk ir izcilas. Piemēram, kā pagājušajā nedēļā tu izvairījies no seksuālās kaisles? Apguļoties gultā, ātri ieslēdzi televizoru, varbūt paņēmi vēl kādu glāzi vīna, vai arī parūpējies, lai bērni ilgi spēlējas pa vecāku laulības gultu? Un… vai tas nāk par labu attiecībām, mīlestībai?

Traģiskākais šajās mūsu “neapzinātajās kaisles izvairīšanās stratēģijās” ir tas, ka mēs tās tā neuztveram. Ja tas tā nebūtu, mēs varētu izvēlēties kaut ko mainīt. Taču mēs drīzāk ticam, ka ar mums kaut kas nav kārtībā, ka mēs neesam normālas vai vēl nezin ko. Tā vietā mēs apklusinām savu sirdsapziņu ar vārdiem “Tas viss cirks ap kaisli (gribēšanu) krīt man uz nerviem” vai “Man negribas šovakar būt kaislīgai.” Šie apgalvojumi izklausās daudz veselīgāk, vai ne? Tomēr, kāpēc gan mēs nevarētu mazliet pavilkt nost svētulības plīvuru no seksuālās tieksmes un apieties ar to tāpat, kā ar cita veida tieksmēm?

Ja vēl kāds mazumiņš dzīvības ir paslēpies aiz tavām kaisles izvairīšanās stratēģijām, un tu aizvien vēl izjūti tieksmi pēc kaisles, tad došu tev padomu: pasvilpo par kaisli. Protams, tev ir jāizjūt vēlme vispār mīlēties ar savu partneri, varbūt pat viņš jāmīl. Taču, ja jums jau ir pastāvīgas intīmas attiecības, tu vari vienu vai otru reizi arī ignorēt faktu, ka tev attiecīgajā brīdī ir kaisle vai nav kaisles uz seksu.

Vienkārši ļaujies intīmai tuvībai ar savu partneri, ievies rituālus un noteiktu laiku, kad jūs ar to nodarbojaties, stimulējat viens otru seksuāli vai eksperimentējat. Jūs varat arī – lai cik tas neizklausītos neiespējami - noslēgt seksuālo apmaiņas darījumu ar laulāto draugu: vienu stundu seksa pret vienu stundu sarunu, vienu stundu kultūras vai vienu stundu masāžas pret vienu stundu seksuālās kairināšanas. Līdzvērtīgās mīlošu cilvēku attiecībās šāda vienošanās būs pilnīgi pieņemama. Būs pilnīgi normāli arī, ja viens no partneriem vai pat abiem ar to nodarbosies bez kaisles. Svarīgi ir saglabāt regulāru intīmo kontaktu vai arī to – ja gadījumā tas ir pazudis – tādā veidā atjaunot.

Seksam nav jābūt vienmēr skaistam un saldkaislam, tam nav noteikti jāsagādā prieks. Tas drīkst būt arī vienmuļš, garlaicīgs, neveikls un dažreiz varbūt pat arī skumjš. Tāpēc pasvilposim par kaisles trūkumu, nesatrauksimies par izjūtu “Es neesmu griboša”, uzdrīkstēsimies veidot savu intīmo dzīvi, un vienkārši ļausimies intīmai tuvībai bez aizspriedumiem.