Pacelšana un nolikšana.
Sānu pozīcijā tiek
pareizi regulēts muskulatūras tonuss, zīdainis spēj vieglāk orientēties
uz ķermeņa viduslīniju, tādējādi apgūstot simetrisku ķermeņa stāvokli
telpā. Ievērojot visu iepriekš minēto, bērns jāpaceļ un jānoliek caur
sanu pozīciju. Turot aiz pleciņiem bērnu pagriež uz sāniem un paceļ.
Mazuļa rokas atrodas ķermenītim priekšā. Pacelšanas brīdī bērns cenšas
aktīvi turēt galviņu. Ģērbšana.
Kad mainām autiņbiksītes, bērniņu nedrīkst celt aiz pēdiņām. Tas
paaugstina muskulatūras tonusu un ierobežo mazuļa kustības. Pareizi
būtu - ar vienu roku apņemt bērna kājas augšstilbu, otru kājiņu balstīt
uz aprūpētāja rokas apakšdelma un tad ar lēnu, velkošu kustību pacelt
mazuļa dibentiņu. Kad mainām krekliņu, bērns nav jārauj aiz plaukstām,
bet jāsatver roka un lēnām jāuzvelk piedurknīte. Lai uzvilktu apģērbu
un sakārtotu to, atkal pārveļam bērnu uz sāniem. Bērniņu var ģērbt arī
klēpī. Nešana.
Fizioterapeits parādīs, cik daudz dažādos mazuļa attīstībai pieņemamos
veidos var nest bērniņu. Ja pareizi nesīsiet savu mazuli, palīdzēsiet
bērnam apgūt galviņas turēšanu, simetrisku ķermeņa pozu, stabilitāti un
kustību iespēju. Palīgierīču izmantošana.
Vecāku ērtībām tiek piedāvāti šūpuļkrēsliņi, ķengursomas, lakati
bērniņa pārnēsāšanai. Taču jāatceras, ka zīdaiņa muskulatūra vēl ir
vāja, kauli mīksti un ir nepietiekama locītavu stabilitāte, tādēļ šajās
palīgierīcēs mazulis drīkst atrasties īsu brīdi, aptuveni 15-20 minūtes. Kustību terapija Zīdaiņa
attīstībā īpaši jāizceļ kustību terapijas nozīme psihomotorās
attīstības veicināšanai. Visvairāk fizisku iemaņu bērns apgūst tieši
pirmajā dzīves gadā. Latvijā visbiežāk terapeiti izmanto bobata
terapiju. Terapiju pielieto bērniem ar dažādiem psihomotorās attīstības
traucējumiem, veselības un profilakses nolūkos tā tiek sekmīgi veikta
arī veseliem bērniem. Sākumā mazuļa kustības ir neveiklas,
nekoordinētas. Pamazām vesels zīdainis apgūst secīgas kustības, trenē
stabilitāti, muskuļu spēku, koordināciju un līdzsvaru. Motorās
iemaņas attīstās pakāpeniski un veselam mazulim noteiktā secībā, tādēļ
jāņem vēra katra bērna individuālā attīstība, nesalīdzinot ar kaimiņa
vai radu bērniņa apgūtajam iemaņām. Fizioterapeits palīdzēs novērtēt un
izprast jūsu mazuļa attīstību un, ja būs nepieciešams, ieteiks
atbilstošus un piemērotus vingrojumus un aktivitātes tieši jūsu
bērniņam. Salīdzinājumā ar pasīvo
masāžu, kustību terapijā bērns piedalās aktīvi. Zinām, ka aktīvs darbs
dod labākus rezultātus, ko pierāda arī prakse. Mazulis pats kopā ar
terapeitu sagatavo savu ķermeni jaunām aktivitātēm. To, ka zīdainim
patīk pašam aktīvi darboties, varam vērot, kad bērns ir nomodā un ne
mirkli nevēlas gulēt mierā. Kustību terapija: - orientē zīdaini uz ķermeņa viduslīniju, mazinot iespējamās asimetrijas;
- kavē patoloģiskas kustības;
- veicina pareizu kustību stereotipu;
- ietekmē muskulatūras tonusu, paaugstinot vai pazeminot to;
- uzlabo muskuļu spēku un locītavu stabilitāti.
Lai
sasniegtu bērna attīstībā maksimāli labvēlīgu efektu, ar vienu
terapijas virzienu ir par maz. Mazulim jāpiedāvā gan veselīga, pareiza
ēdināšana, gan kvalitatīva sensora un motorā attīstība, norūdīšanās, ka
arī dažādas citas nozīmīgas prasmes un iemaņas, kur vecāku līdzdalība,
protams, ir būtisks un nepieciešams faktors. Pozitīva
emocionāla saskarsme ar pieaugušo radīs zīdaiņa komunikatīvo vajadzību
un stimulēs runas attīstību - skaņu atdarināšanas spēju un skaņu
atšķiršanas prasmi. Nepieciešamības gadījumā vecāku palīgs pirmsrunas
perioda izpausmju aktivizēšanā būs agrīnās attīstības logopēds. Visas
iepriekš minētas terapijas un attīstības veicināšanas metodes izmanto,
lai veidotu attīstošo grupu nodarbības gan zīdaiņiem, gan pirmsskolas
vecuma bērniem. Nodarbības raisa bērna interesi un fantāziju, veicina
sensoro (redzes, dzirdes, taustes, garšas, ožas) un motoro (kustību)
attīstību, fizisko koordināciju, attīsta intelektuālo domāšanu,
komunicēšanās prasmi, pilnvērtīgu valodas apguvi, veicina interesi par
tēlotājdarbību un iepazīstina ar augstvērtīgu muzikālo materiālu. Ja
neveltīsim zīdainim pietiekami daudz laika, uzmanības un mīlestības,
var rasties pat atpalicība bērna attīstībā. Tāpēc mēs, agrīnās
attīstības speciālisti (pediatri, fizioterapeiti, agrīnās attīstības
logopēdi, psihologi,
mūzikas terapeiti), aicinām - veidosim emocionālus kontaktus ar saviem
bērniem, daudz runāsimies ar viņiem, izmantosim saskarsmei visus bērna
aprūpei nepieciešamos mirkļus - nēsāsim, apskausim, apmīļosim!
Palīdzēsim bērnam veselīgi attīstīties, un mūsu mazuļi veselīgu
dzīvesveidu sāks uztvert kā normu.
Avots: http://žurnāls "Avēnija plus" Nr.2.
|