Visbiežāk tā ir ikmēneša asiņošana, kurai izpaliekot, sievietes nojauš:
“Esmu stāvoklī!” Asiņošana turpretī liecina, ka grūtniecība nav
iestājusies, vai arī jau noritošajā grūtniecībā radusies nopietna
problēma. Asiņošanu grūtniecības laikā nedrīkst uztvert vieglprātīgi.
Tās cēloņus noteikti jānoskaidro pie ārsta. 20 procentiem grūtnieču notiek asiņošana Taču ne visos gadījumos asiņošana nozīmē grūtniecības izbeigšanos. Asiņošanai grūtniecības laikā – un 20 procenti topošo māmiņu to piedzīvo – var būt ļoti dažādi iemesli. Lai
precīzi noteiktu asiņošanas cēloni, ārsts noskaidros, vai grūtniece
atrodas pirmajā vai otrajā grūtniecības pusē, un vai runa ir par vieglu
smērēšanos vai stiprāku asiņošanu. Arī jautājums, vai sievietei ir
sāpes, vai to nav, var palīdzēt noskaidrot asiņošanas nozīmi. Tomēr der ievērot, ka menstruācijām
tipiskas sāpes var parādīties arī pilnīgi normālas grūtniecības laikā,
ko visbiežāk izraisa dzemdes sieniņu izstiepšanās un/vai olšūnas
ieligzdošanos dzemdē. Spontānais aborts Visbiežākais iemesls asiņošanai agrīnā grūtniecības periodā ir draudošs vai sācies spontānais aborts.
Ja draud spontānais aborts, vispirms parādās viegla asiņošana un
iespējamas arī velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Pēc pārbaudes pie ginekologa,
lai pārliecinātos, ka grūtniecība ir neskarta, grūtniecei vajadzētu
daudz gulēt un relaksēties. Iespējams, ka ārstējošais ārsts izrakstīs
magnija preparātus, jo magnijs atslābina dzemdes muskulatūru un
tādējādi var novērst priekšlaicīgas dzemdības vai spontāno abortu. Ja spontānais aborts jau sācies, asiņošana kļūst stiprāka un to pavada krampjveidīgas sāpes. Grūtniecei jādodas uz s;imnīcu.
Ja nav neviena, kas varētu viņu pavadīt, viņai nevajadzētu kautrēties
stipras asiņošanas gadījumā izsaukt ātro neatliekamo palīdzību. Par
spontānā aborta cēloņiem agrīnā grūtniecības periodā ir zināms, ka
pirmkārt vainojamas ir hromosomu anomālijas (60 procentos gadījumu).
Daudzos gadījumos attīstība pārtraucas jau pēc pirmo šūnu dalīšanās.
Sievietei bieži vien šīs aizsākušās grūtniecības paliek nemanītas.
Menstruālā asiņošana šajos gadījumos novirzās pavisam nedaudz vai
vispār nemaz. Ja notiek atkārtoti
spontānie aborti (trīs un vairāki), vajadzētu censties panākt, lai
izgrūstajam auglim tiktu veiktas ģenētiskās analīzes, lai nonāktu uz
pēdām atkārtoto spontāno abortu cēloņiem. Mola hydatidosa Īpašs spontānā aborta veids un arī asiņošanas cēlonis agrīnā grūtniecības stadijā ir tā dēvētā Mola hydatidosa,
kas
tomēr gadās reti (viena no 3000 grūtniecībām). Šai gadījumā rodas
placentas defekts, kura rezultātā auglis nevar pareizi ieligzdoties un
iet bojā. Tipisks šai slimībai ir ārkārtīgi augsts grūtniecības hormona
rādītājs asinīs (β-HGC) un ultrasonogrāfijā redzams attēls, ko raksturo
kā “sniegputeni”. Mola hydatidosa gadījumā vienmēr nepieciešams veikt tīrīšanu, pacientei atrodoties narkozē. Ārpusdzemdes (olvadu) grūtniecība Vēl
viens asiņošanas cēlonis varētu būt, ja olšūna ir ieligzdojusies ārpus
dzemdes – visbiežāk vienā no olvadiem. Ārspudzemdes grūtniecībā viegla
asiņošana var parādīties apmēram sešas nedēļas pēc pēdējām
menstruācijām. Tā rodas tāpēc, ka dzemdes funckionālais slānis, kurā
nav ieligzdojusies olšūna, atkal noārdās. Tipiskas
ir arī sāpes vēdera lejasdaļā, kuru iemesls ir olvada pakāpeniska
izstiepšanās. Ja rodas pēkšņas, asas sāpes, parasti vēdera vienā pusē,
grūtniecei steigšus jādodas uz slimnīcu, jo pastāv olvadu pārplīšanas
risks ar sekojošu asinsizplūdumu vēdera dobumā. Ārstējot ārspudzemdes
grūtniecību, mūsdienās daudzos gadījumos iespējams saglabāt šī olvada
funkcionalitāti. Kontaktu izraisīta asiņošana Sakarā ar dzemdes kakla paaugstināto jutīgumu grūtniecības laikā var rasties arī tā dēvētā
kontaktu asiņošana. Tā rodas, piemēram, pēc dzimumakta vai pēc maksts
izmeklēšanas. Tā ir labvēlīga, ja grūtniecei gaidāma ektopija – tā ir
(parasti nekaitīga) dzemdes gļotādas izvirzīšanās uz āru. Kontaktu
asiņošana parasti ir viegla asiņošana un nav bīstama ne mātei, ne
bērnam. Tomēr pārbaudē vajadzētu noskaidrot, vai kontaktasiņošanu
neizraisa ļaundabīgas šūnu izmaiņas dzemdes kaklā. Asiņošana ieligzdošanās laikā Nekaitīga
asiņošana var parādīties pašā grūtniecības sākumā, kad auglis
ieligzdojas dzemdes gļotādā. Ieligzdošanās seko aptuveni trīs līdz
četras nedēļas kopš pēdējās mensutrālās asiņošanas. Apaugļotā un jau
daudzkārt dalījusies olšūna iespiežas dzemdes gļotādā un dzemdes sienā
un bieži līdz ar to pārplēš sīkus asinsvadiņus. Rodas viegli asiņaini
izdalījumi. Nepareizs placentas stāvoklis Visbiežākais asiņošanas cēlonis grūtniecības otrajā pusē ir nepareizs placentas stāvoklis – mediķi to sauc par Placenta praevia
(praevia nozīmē izvirzījies). Normālā stāvoklī placenta atrodas
augšdaļā pie aizmugurējās vai priekšējās dzemdes sienas. Placenta
praevia gadījumā tā turpretī atrodas dzemdes kakla tuvumā vai pat tam
priekšā. Izšķir četrus Placenta praevia veidus. Tikai pilnībā nosedzoša dzemdes kakla gadījumā vienmēr ir nepieciešams ķeizargrieziens.
Citos Placenta praevia gadījumos, kad tā, piemēram, atrodas tikai
dzemdes kakla malā, pastāv vēl vaginālas dzemdēšanas iespēja. Grūtniecības
norises laikā zemu novietojusies placenta, dzemdei augot, var
pavirzīties augstāk, tā ka Placenta praevia stāvoklis vairs nav
konstatējams. Placenta praevia
gadījumā asiņošana rodas, kad bijusi fiziska piepūle vai vieglas
dzemdes kontrakcijas. Tā parasti ir nesāpīga, taču topošajai mātei ir
jāievēro stingrs gultas režīms un jālieto ārsta noteikti medikamenti, lai aizkavētu dzemdes kontrakcijas. Ļaunākajā
Placenta praevia gadījumā pie stiprākām kontrakcijām var notikt
placentas tālāka atdalīšanās un ar to saistīta stiprāka mātes un bērna
dzīvībai bīstama asiņošana. Priekšlaicīga placentas atdalīšanās Arī
normālā placentas stāvoklī, lai gan ārkārtīgi retos gadījumos, otrajā
grūtniecības pusē var notikt tās priekšlaicīga atdalīšanās un līdz ar
to arī iekšēja asiņošana un ārēja (visbiežāk tikai viegla asiņošana).
Iemesli var būt, piemēram, placentas darbības traucējumi, kuru iemesls
var būt paaugstināts asinsspiediens saistībā ar satricinājumiem,
traumām vai arī pārāk īsu nabassaiti savienojumā ar placentu. Mātei
nekavējoties jādodas uz slimnīcu. Terapija (iespējams ķeizargrieziens)
atkarīga no atdalīšanās pakāpes, asiņošanas stipruma, kā arī mātes un
bērna stāvokļa. Dzemdību sākuma asiņošana Nekaitīga
asiņošana grūtniecības beigu posmā un dzemdību sākumā ir „zīmīgā
asiņošana“. Šeit notiek viegla gļotādas asiņošana, kas saistīta ar
dzemdību sākumu.
|